Vai esat uz izdegšanas robežas? Rīkojieties, pirms tā pārņem jūs

Pirmkārt, kas ir izdegšana? Pasaules Veselības organizācija definē izdegšanu kā sindromu, kura cēlonis ir neveiksmīgi pārvaldīts hronisks stress darba vietā. Lai gan tas nav klasificēts kā veselības stāvoklis, to raksturo trīs dimensijas:

• ārkārtīgs nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas;
• motivācijas trūkums; ciniska attieksme pret darbu;
• pazemināta profesionālā efektivitāte.

Uzņēmuma Deloitte veiktajā aptaujā par izdegšanu darba vietā satriecoši liels skaits respondentu — 77 % — atzina, ka ir saskārušies ar izdegšanu savā pašreizējā darbā. Ignorējot izdegšanu, tā var radīt nopietnas sekas ne tikai jūsu karjerai, bet arī jūsu vispārējai dzīves kvalitātei.

Kas izraisa izdegšanu?

Uzskata, ka stāvoklis ir veidojies uzkrāta garīgā un fiziskā spiediena rezultātā, ko izraisa pārāk lielas prasības laika un enerģijas ziņā. Nav vienota sliekšņa, kuru pārsniedzot cilvēks var izdegt; tas ir drīzāk individuāli, jo katrs no mums uztver dzīves notikumus citādi un reaģē uz tiem citādi.

Ir identificēti šādi izdegšanas prekursori:

Nepietiekama kontrole pār darba slodzi. Liela darba slodze ir acīmredzams izdegšanas priekšnosacījums. Tomēr pie lūzuma punkta mūs noved ne tikai situācija “pārāk daudz darba”; tā ir bezpalīdzības sajūta, kas pavada apziņu, ka neesam pietiekami sagatavoti, lai tiktu galā ar šo slodzi no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Tas attiecas uz organizācijām, kurās valda “mūžīgās krīzes” mentalitāte, un organizācijām, kas apzināti samazinājušas darbinieku skaitu un sagaida, ka darbinieki uzņemsies arvien vairāk darba.

Nav gandarījuma sajūtas. Teiciens “dari to, kas patīk, un tas nešķitīs kā darbs” ir patiess. Mēs strādājam daudzu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar ikmēneša algu, taču pārāk daudz darba par pārāk mazu samaksu ir droša recepte izdegšanai. Tas pats attiecas uz atzinības vai novērtējuma trūkumu par ieguldījumu organizācijā, kas rada neapmierinātības sajūtu.

Toksiska darba vide. Toksiskums ir plašs jēdziens, bet tas visbiežāk ir saistīts ar savstarpējām attiecībām. Darbs aizņem ievērojamu daļu mūsu laika un ir cieši saistīts ar mūsu personīgās identitātes izjūtu. Tāpēc, ja trešdaļu dienas pavadām kopā ar cilvēkiem un situācijās, kas izraisa negatīvas emocijas, tas negatīvi ietekmē mūsu psihoemocionālo veselību, kā arī spēju tikt galā ar ikdienas grūtībām darbā.

Nav laika izdegšanai

Tātad, kā izvairīties no pārslodzes?

Pirmais solis ir brīdinājuma signālu atpazīšana. Kad tas ir izdarīts, šeit ir rīcības punktu saraksts:

• Rīkojieties izlēmīgi attiecībā uz darba slodzi. Atzīstiet savus trūkumus un strādājiet ar tiem (vilcināšanās? plānošanas neesamība?), un vajadzības gadījumā pasakiet “nē”.
• Regulāri ņemiet pārtraukumus: īsus pārtraukumus darba dienas laikā un garākus pārtraukumus, piemēram, brīvdienas, kurās pilnībā atslēdzaties no darba.
• Rūpējieties, lai jums būtu dzīve ārpus biroja: atrodiet vaļasprieku, nodarbojieties ar sportu, izbaudiet laiku, kad nestrādājat.
• Visbeidzot — apzinieties, ka tā nav jūsu personiska neizdošanās, ja konstatējat, ka nejūtaties labi konkrētā darba situācijā. Nepieciešamības gadījumā papildiniet savas prasmes un meklējiet iespēju, kas jums noderēs gan profesionāli, gan personīgi.

Vai jūtaties pārslogots, jo jūsu personīgā un profesionālā dzīve pastāvīgi pārklājas? Izlasiet mūsu sniegtos padomus rakstā Pareizā līdzsvara panākšana starp darbu un personīgo laiku.

Saistītās saites:

EURES: Ko darīt gadījumos, kad jūtaties pārslogots darbā?

EU-OSHA: E-ceļvedis par stresa un psihosociālo risku pārvaldību

EU-OSHA: Izpratne par darbinieku izdegšanu un tās novēršana

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Atrodiet EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Gaidāmie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES platformā X

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

EURES sociālajā tīklā Instagram