Trīs veidi, kā ES uzņēmumiem palielināt IKT darbaspēka skaitu - Eiropas Savienība
Pāriet uz galveno saturu
EURES (EURopean Employment Services)
  • Raksts par jaunumiem
  • 2024. gada 5. decembris
  • Eiropas Darba iestāde, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts
  • Lasīšanas ilgums: 4 min

Trīs veidi, kā ES uzņēmumiem palielināt IKT darbaspēka skaitu

Otrajā no trīs stāstu sērijas, kas balstās uz ES aģentūras ziņojumu, ir izklāstīti secinājumi par to, kā ES organizācijas paaugstina darbinieku kvalifikāciju IKT darba vietām.

Three ways for EU companies to grow the ICT workforce

Nesen publicētajā ziņojumā norādīts, ka pieprasījums pēc IKT darbiniekiem pārsniedz piedāvājumu ES. Darbaspēka trūkums šajā nozarē līdz ar attālināto darbu Covid-19 pandēmijas laikā pieauga, un prognozes liecina, ka pieprasījums turpinās pieaugt, teikts Eurofound ziņojumā “Pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai: secinājumi turpmākajai politikai”. Tas ierobežo ražīgumu, inovāciju un konkurētspēju visās ekonomikās. No Austrijas un Vācijas līdz Beļģijai, Dānijai, Itālijai un Portugālei un citur, pētījumos atkārtoti konstatēts, ka pieaug dažādu kvalificētu darbinieku trūkums, kuri būtu pieejami darbam šajā nozarē. Īpaši sievietes šajā nozarē ir nepietiekami pārstāvētas.

Lūk, trīs galvenie veidi, kā ES uzņēmumi un organizācijas strādā, lai šajā nozarē iesaistītu vairāk cilvēku.

Iesaistīt vairāk sieviešu darbaspēkā

  • Austrija: sieviešu apmācības profesijās, kurās trūkst darbaspēka, tostarp digitālajās profesijās. Austrijas programma "Sievietes amatniecībā un tehnoloģijās" (FiT) dod iespēju sievietēm izmēģināt spēkus un pēc tam līdz četriem gadiem mācīties kvalificētās amatniecības un tehniskajās profesijās, kurās viņas veido mazāk nekā 40 % no darbaspēka. 2020. gadā programmā piedalījās 7 000 bezdarbnieču, un izmaksas bija 22,7 miljoni EUR. Atbalsts ietvēra bezdarbnieka pabalstu, kursu un bērnu aprūpes izmaksas (atkarīgs no reģiona). 2022. gada aptaujā par laikposmu no 2015. līdz 2020. gadam bija 1 000 dalībnieku, un noskaidrojās, ka 58 % no dalībniekiem mēneša laikā pēc programmas pabeigšanas atrada darbu, un ienākumi palielinājās par 26 % līdz 36 % salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
  • Beļģija: nelabvēlīgā situācijā esošu sieviešu mudināšana apgūt digitālās tehnoloģijas. Beļģijas NVO Interface3 kopš tās dibināšanas 1987. gadā ir apmācījusi vairāk nekā 6 000 sieviešu IT un ar to saistītās prasmēs. Dalībnieki parasti ir vecumā no 20 līdz 50 gadiem ar zemu izglītības līmeni vai vispār bez izglītības, un bieži vien tie ir migranti. Tagad organizācija darbojas plašākas valsts stratēģijas "Women in Digital 2021-2026" ietvaros, kuras mērķis ir novērst dzimumu nevienlīdzību šajā nozarē. Bezmaksas kursiem seko stažēšanās, un tiek rīkotas arī karjeras konsultācijas, kā arī izpratnes un informētības dienas.

Apmācīt bezdarbniekus

  • Francija: apmācības NEET. 2015. gadā aptuveni divi miljoni jauniešu Francijā tika uzskatīti par NEET (kas nav iesaistīti izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībās). Tas pakļauj viņus lielākam darba drošības, sliktas garīgās veselības un sociālo attiecību riskam, vēl jo vairāk pandēmijas laikā. Līdz 2020. gadam GEN bija apmācījusi digitālo prasmju jomā gandrīz 28000 jauniešu nelabvēlīgā situācijā. Šajā gadā vairāk nekā 40 % no tiem turpināja strādāt un 26 % - mācības. Aptuveni 80 % no tiem, kas uzsāka darbu, trīs mēnešus vēlāk joprojām strādāja IKT jomā.
  • Portugāle: digitālās prasmes reģionālajai attīstībai. Kodēšanas treniņnometnes (Academia de Código Bootcamps) no 2017. gada līdz 2020. gadam tika rīkotas Fundão reģionā Portugāles laukos, lai apmācītu bezdarbniekus kā datorprogrammētājus un piesaistītu IT darba devējus reģionam. Mērķis bija noturēt talantīgus cilvēkus, tostarp jauniešus, mazapdzīvotā reģionā. Nometnes sākotnēji tika finansētas, izmantojot sociālos ieguldījumus, un interese pieauga, kad liels Francijas IKT uzņēmums atvēra centru Fundão.

Apmācīt bēgļus un migrantus

  • Vācija: digitālo prasmju attīstīšana. Kopš 2016. gada ReDI Digitālās integrācijas skola, kas ir bezpeļņas tehnoloģiju skola, ir apmācījusi migrantus, patvēruma meklētājus, bēgļus un citus neaizsargātus pilsoņus. Līdz 2022. gadam tā bija organizējusi kodēšanas un datorapmācības kursus vairāk nekā 6300 kursantiem, tajā strādāja 40 pilna laika ekvivalenta darbinieki un tika piesaistīti arī brīvprātīgie. Ienākumi nāk no darba ar valdību, uzņēmumiem un peļņas partneriem. Organizācijai ir vairāk nekā 100 partneru tīkls un tā ir pārstāvēta 10 vietās, kas atrodas Eiropā. Tās absolventu vidū ir programmētāji, inženieri, datu zinātnieki, kas strādā IKT uzņēmumos Vācijā, un jaunuzņēmumu dibinātāji.

Lai uzzinātu vairāk, lasiet pilno ziņojumu “Pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai: secinājumi turpmākajai politikai”.

 

Saistītās saites:

Pasākumi darbaspēka trūkuma problēmas risināšanai: secinājumi turpmākai politikai

Tāldarbinieki un viņu tiesības būt bezsaistē: tāldarba regulēšana ES

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Atrast EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbavietu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Gaidāmie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES platformā X

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

EURES sociālajā tīklā Instagram

Sīkāka informācija

Temati
  • Darba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumi
  • Ziņas/ziņojumi/statistika
  • Personāla atlases tendences
  • Jaunatne
Saistītā(s) sadaļa(s)
Nozare
  • Activities of extraterritorial organisations and bodies
  • Education
  • Information and communication
  • Professional, scientific and technical activities

Atruna

Raksti ir paredzēti, lai sniegtu EURES portāla lietotājiem informāciju par aktuālām tēmām un tendencēm un rosinātu diskusijas un debates. To saturs ne vienmēr atspoguļo Eiropas Darba iestādes (ELA) vai Eiropas Komisijas viedokli. Turklāt EURES un ELA neatbalsta iepriekš minētās trešo pušu tīmekļa vietnes.