Darba nākotne: juridiskās, sociālās un kultūras jomas profesijas

Pirmā pētāmā profesiju pārstāvju grupa ir juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālisti un saistīto profesiju speciālisti. Tā aptver cilvēkus, kas strādā tiesību, sociālo zinātņu, reliģijas, mākslas un izklaides jomā. Konkrēti amati ietver juristus, bibliotekārus, kuratorus, ekonomistus, žurnālistus, priesterus, kopienas darbiniekus, fotogrāfus un sporta trenerus.

Galvenie fakti

• Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme juridiskās, sociālās un kultūras jomas profesijās no 2018. gada līdz 2030. gadam būs aptuveni 29 %.
• Paredzams, ka no 2018. gada līdz 2030. gadam darbvietas šajā jomā pametīs 6,4 miljoni cilvēku, radot 9,7 miljonus vakanču, kas būs jāaizpilda, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījuma pieaugumam.
• Šīs jomas darba ņēmēju svarīgākie uzdevumi un prasmes ir radošums un apņēmība, neatkarība un spēja apkopot un izvērtēt informāciju.
• Darba ņēmējiem parasti ir augsta kvalifikācija, un nav paredzams, ka līdz 2030. gadam tas mainīsies.
• Daudzas juridiskās, sociālās un kultūras jomas darbvietas ir atkarīgas no publiskā finansējuma.

Uzdevumi un prasmes

Galvenie uzdevumi un prasmes atbilstoši vispārējas nozīmes pamatsecībai ir uzskaitīti turpmāk.

• Radošums un apņēmība
• Neatkarība
• Informācijas apkopošana un izvērtēšana
• Darbs grupā
• Apkalpošana un apmeklēšana
• Rakstpratība
• Pārdošana un ietekmēšana
• IKT izmantošana
• Mācīšana, apmācīšana un trenēšana
• Ierasta kārtība
• Pārvaldība un koordinēšana
• Rēķinpratība
• Veiklība
• Spēks
• Mašīnu izmantošana

Kādas ir nākotnes tendences?

• No 2018. gada līdz 2030. gadam šajās nozarēs radīs aptuveni 3,3 miljonus papildu darbvietu.
• Izaugsme juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālistiem būs mazāka (17 %) nekā saistīto profesiju speciālistiem (42 %). (Tomēr ir svarīgi norādīt, ka mazas izlases daudzās valstīs nozīmē, ka uz šīm procentuālajām daļām būtu jāraugās piesardzīgi).
• Iespējams, juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālisti un saistīto profesiju speciālisti kļūs ļoti augsti kvalificēti.
• Paredzams, ka no 2018. gada līdz 2030. gadam to jomas speciālistu un saistīto profesiju speciālistu procentuālā daļa, kuriem ir augsta kvalifikācija, pieaugs no 65 % uz 69 %.

Kādi pārmaiņu virzītājspēki ietekmēs viņu prasmes?

Kategorijā “Juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālisti un saistīto profesiju speciālisti” ietilpst daudz dažādu darbvietu, tādēļ pārmaiņu virzītājspēki šīs darbvietas ietekmē atšķirīgi. Tomēr paredzams, ka 2018.–2030. gadā būs vērojami daži vispārēji modeļi.

• Tehnoloģiskā attīstība. Aizvien plašāka digitalizācija, automatizācija un IKT izmantošana nozīmē, ka darba ņēmējiem būs jāattīsta dažādas prasmes un jāpielāgojas dažādiem darba uzdevumiem.
• Ierobežots publiskais finansējums. Daudzas darbvietas, īpaši publisko pakalpojumu, mākslas un izklaides jomā, ir atkarīgas no publiskā finansējuma. Tā kā publiskais budžets arī turpmāk būs ierobežots, tas ietekmēs ar šīm darbvietām saistītās nodarbinātības izredzes.
• Demogrāfiskas pārmaiņas. Sabiedrības novecošana ES, iespējams, radīs lielāku pieprasījumu pēc sociālās aprūpes speciālistiem, taču šīs darbvietas arī, iespējams, mainīsies budžeta ierobežojumu un jauno tehnoloģiju dēļ.
• Globalizācija. Pieaugošās globalizācijas rezultātā radīsies lielāks pieprasījums pēc darba ņēmējiem, kas pārvalda vairāk nekā vienu valodu. Dažos amatos darbs, iespējams, būs vairāk saistīts ar pārrobežu aspektu.
• Vides aizsardzības noteikums. Aizvien lielāka izpratne par vides jautājumiem un vides aizsardzības nepieciešamība radīs jaunas noteikumu jomas, kā arī pieprasījumu pēc prasmēm, kas ļaus cilvēkiem samazināt oglekļa pēdu.
• Aizvien plašāka automatizācija. Paredzams, ka automatizācija būtiski ietekmēs profesijas, kurās veicamos uzdevumus var automatizēt un kuras ietver ierobežotu saziņu, sadarbību un kritisko domāšanu. Juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālisti un saistīto profesiju speciālisti ir profesiju grupa, kurā automatizācijas risks ir ļoti zems.

Kā var apmierināt šo nepieciešamību pēc prasmēm?

Daudzas šīs grupas profesijas ir reglamentētas, un attiecīgās profesionālās struktūras var nodrošināt, ka personu prasmes atbilst to amatiem (piemēram, norādot konkrētās prasmes, kas darba ņēmējiem nepieciešamas konkrētās profesijās). Pastāv vairāki tīkli, kas ļauj nodrošināt labas prakses apmaiņu starp speciālistiem un saistīto profesiju speciālistiem (piemēram, Eiropas Sociālais tīkls).

Esošo darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas nodrošināšana ir kopīga problēma. Atkarībā no konkrētās apakšprofesijas problēma ir lielāka to speciālistu vidū, kas galvenokārt ir pašnodarbinātie (piemēram, juristi) vai ārštata darbinieki (piemēram, žurnālisti).

 

Saistītās saites:

Prasmju prognoze

Juridiskās, sociālās un kultūras jomas speciālisti un saistīto profesiju speciālisti

 

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Drop’pin@EURES

Atrast EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbavietu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Turpmākie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn