Pāriet uz galveno saturu
EURES (EURopean Employment Services)
Raksts par jaunumiem2024. gada 15. martsEiropas Darba iestāde, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātsLasīšanas ilgums: 4 min

Nodarbinātības tendenču pārmaiņas: kā pāreja uz zaļu, digitālu ekonomiku ietekmēs nodarbinātību Eiropā

Tiecoties uz neto nulles līmeni, Eiropai ir nepieciešama prasmju revolūcija ar digitālo tehnoloģiju atbalstu.

Changing job trends
Photo credit: Adobe Stock

Turpmākajos gados darba tirgus Eiropā strauji mainīsies, jo ES mērķis ir ātri samazināt oglekļa emisijas, vienlaikus pārejot uz prioritāri digitālu ekonomiku. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) teiktā, ja tā notiks, Eiropa kļūs par pirmo klimatneitrālo kontinentu un augs pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka jaunās profesijās jaunajās zaļajās nozarēs, savukārt tādās jomās kā naftas, gāzes un lauksaimniecības nozare darbaspēka apjoms samazināsies.

Treškārt, vienlaikus notiek arī demogrāfiskas pārmaiņas. Saskaņā ar Cedefop (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra) 2023. gada ziņojumu “Prasmes pārkārtošanās procesā: ceļš uz 2035. gadu” darbaspēka novecošana notiek ātrāk par tā atjaunošanos, jo gados jaunākie darbinieki ilgāk turpina izglītības iegūšanu. Tādēļ brīvo darba vietu aizpildīšanai ir svarīgi palielināt vidēji kvalificētu darba ņēmēju, jo īpaši sieviešu, līdzdalību.

Ziņojumā “Prasmes pārkārtošanās procesā” Cedefop izpilddirektors Jirgens Zībels (Jürgen Siebel) un VET (Profesionālās izglītības un apmācības) departamenta vadītājs Antonio Ranjēri (Antonio Ranieri) norāda, ka “Eiropa ir pavērsiena punktā”. “Esošā kritiskā situācija klimata jomā, digitālā revolūcija, ģeopolitiskais saspīlējums un dzīves dārdzības krīze būtiski apdraud valstu, ekonomikas nozaru un kopienu ekonomisko un sociālo struktūru.” Viņi piebilst: “Lai gan kļūst arvien grūtāk prognozēt turpmākās izmaiņas, kļūst arvien acīmredzamāk, ka šajā desmitgadē izdarītās politikas īstenošanas izvēles noteiks to, kāda būs nākotne.”

Zībels un Ranjēri saskata darbaspēka un prasmju trūkumu, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība, aprūpe un IT, kā arī kvalitatīvu darbavietu trūkumu, kas piedāvātu gan pienācīgus darba apstākļus, gan iespēju izmantot prasmes. Taču pēc viņu teiktā, neskatoties uz tās “milzīgo potenciālu”, pārkvalifikācija ir maz iecienīta.

Pāreja uz zaļu ekonomiku

Ziņojumā “Prasmes pārkārtošanās procesā” teikts, ka digitālo un zaļu darbavietu stratēģiju paplašināšana nozīmētu izaugsmi tādās nozarēs kā atjaunojamā enerģija un ražošana, jo tādu produktu kā pusvadītāju, retzemju metālu un medicīnas piederumu ražošana tiks pārcelta tuvāk lietošanas vietai.

Ziņojumā norādīts, ka, lai palīdzētu darba ņēmējiem nozarēs un reģionos, kur valda lejupslīde, svarīga būs apmācība, lai pilnveidotu prasmes pārejai uz zaļo kursu. Augsti kvalificētiem speciālistiem, piemēram, pētniekiem un zinātniekiem, kuri izgudro zaļus risinājumus, būs nepieciešams atbalsts no tehniķiem, kas tos realizē.

Digitālās prasmes

Augsto tehnoloģiju darbavietas atbalstīs ilgtspējīgāku ekonomiku. Līdz 2035. gadam Cedefop prognozē spēcīgu izaugsmi IKT speciālistu jomās, taču arī sagaida, ka līdz ar lielākas automatizācijas ieviešanu digitālā nodarbinātība daļēji saruks. Paredzams, ka darbaspēka piesaiste būs sarežģīta gan saistībā ar vidēja un zema līmeņa darbinieku profesionālās pilnveides grūtībām, jo tiem tagad ir nepieciešamas papildu digitālās prasmes, gan tāpēc, ka nav pietiekami daudz gados jaunu darbinieku, kam ir augsta prasmju līmeņa amatiem atbilstoša kvalifikācija.

Ilgtermiņa risinājumi

  • Ilgtermiņa plāns, kas apvieno izglītības, apmācības un darba tirgus politiku ar ieguldījumiem digitālajās un STEM prasmēs un profesionālās izglītības un apmācības veicināšanu.
  • Vietējo un valsts mēroga darba devēju un politikas veidotāju iesaistīšana un iespēju nodrošināšana saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.
  • Nākotnes prasmju vajadzību prognozēšana un izpratne par esošo prasmju trūkumu.

Uzziniet vairāk par ES nodarbinātības tendencēm Cedefop ziņojumā “Prasmes pārkārtošanās procesā: ceļš uz 2035. gadu”.

 

Saistītās saites:

Prasmes pārkārtošanās procesā: ceļš uz 2035. gadu

Eiropas zaļais kurss

EK Zaļā kursa industriālais plāns

 

Plašāka informācija:

Eiropas Darba dienas

Atrast EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES Darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURESPasākumu kalendārs

Turpmākie Pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES platformā X

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

EURES sociālajā tīklā Instagram

 

Sīkāka informācija

Temati
  • Uzņēmējdarbība
  • Darba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumi
  • Ziņas/ziņojumi/statistika
  • Personāla atlases tendences
  • Jaunatne
Saistītā(s) sadaļa(s)
Nozare
  • Administrative and support service activities
  • Agriculture, forestry and fishing
  • Construction
  • Education
  • Electricity, gas, steam and air conditioning supply
  • Information and communication
  • Manufacturing
  • Mining and quarrying
  • Professional, scientific and technical activities
  • Water supply, sewerage, waste management and remediation activities

Atruna

Raksti ir paredzēti, lai sniegtu EURES portāla lietotājiem informāciju par aktuālām tēmām un tendencēm un rosinātu diskusijas un debates. To saturs ne vienmēr atspoguļo Eiropas Darba iestādes (ELA) vai Eiropas Komisijas viedokli. Turklāt EURES un ELA neatbalsta iepriekš minētās trešo pušu tīmekļa vietnes.