Veselības aprūpe
Eiropas un visas pasaules valstis pandēmijas laikā ir lielā mērā paļāvušās uz veselības nozari un var sagaidīt, ka turpmākajos gados tā augs. Lai gan vienmēr būs pieprasījums pēc veselības aprūpes, pandēmija ir izgaismojusi tās nozīmi un mainījusi kopainu, radot jaunas darbvietas un iespējas.
Jauns uzsvars uz veselības aprūpi pēc pandēmijas sekmēs ieguldījumus gan pašreizējās, gan jaunās vakancēs. To vidū būs ārsti, farmaceiti, infekciju izsekošanas speciālisti, virtuālo slimnīcu vadītāji un 3D drukāšanas speciālisti. Izstrādājot jaunas vakcīnas, iekārtas un automatizētas sistēmas, nozarei būs vajadzīgi cilvēki ar jaunām prasmēm.
Zinātne un inovācijas
Pandēmija ir radījusi daudzus zinātniskus jautājumus, uz kuriem pasaule ir centusies atbildēt, tādējādi radot pieprasījumu pēc zinātniekiem un pētniekiem. Krīze ir arī pievērsusi lielāku uzmanību zinātnei, videi un inovācijām. Vairāk cilvēku pievēršas zinātnes attīstībai, tāldarba ietekmei uz vidi un jaunu risinājumu izstrādāšanai.
Pēc pandēmijas, lai atbildētu uz šiem jautājumiem un sniegtu ieguldījumu jaunu inovatīvu ideju un risinājumu izstrādē nākotnē, būs vajadzīgas tādas profesijas kā biomedicīnas zinātnieki, biologi, ķīmijas inženieri un datu analītiķi.
Informācijas tehnoloģijas
Pandēmija ir paātrinājusi virtuālās realitātes un mākslīgā intelekta ieviešanu mūsu ikdienas dzīvē. Sanāksmēm, klasēm un izklaidei strauji pārejot uz tiešsaistes platformām, tehnoloģijas un tie, kas prot tās lietot, ir ļoti pieprasīti, un nav paredzams, ka tas mainīsies. Pandēmijas laikā tiešsaistē ir risinājušies daudzi notikumi, jo nebija citas iespējas. Pieredze liecina, ka šis formāts ne tikai darbojas, bet ir izmaksu un laika ziņā lietderīgāks.
Paredzams, ka informācijas tehnoloģijas turpinās strauji augt un tām būs vajadzīgi plaša profila speciālisti. No programmatūru izstrādātājiem, programmētājiem un tehniķiem līdz IT drošības un tehnoloģiju konsultantiem. Nozare ir jauna ar attīstības potenciālu.
Digitālā saziņa
Paredzams, ka komunikācijas nozare augs un pielāgosies, jo tajā tiek ieviests arvien vairāk digitālo rīku. Pandēmija ir paātrinājusi daudzu šo rīku lietošanu, radot speciālistu deficītu, kas prastu ar šiem rīkiem darboties un tos izmantot. Covid-19 ir arī krasi palielinājis attālināto darbinieku skaitu, būtiski palielinot digitālās komunikācijas nozīmi.
Paredzams, ka pēc Covid-19 pasaulē augs pieprasījums pēc komunikācijas konsultantiem, tiešsaistes pasākumu plānotājiem, sociālo mediju vadītājiem un plašsaziņas līdzekļu plānotājiem.
Covid-19 pandēmija bija negaidīta un lika darba tirgum mainīties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā ir paātrinājusi digitalizāciju un attālinātu darbu un uzsvērusi vajadzību attīstīt veselības aprūpi, zinātni un inovācijas, informācijas tehnoloģijas un digitālo komunikāciju, un ieguldīt šajās nozarēs.
Lai iegūtu plašāku informāciju par to, kā atrast darbu pēc pandēmijas, skatiet mūsu Ieteikumus, kā saglabāt savu vērtību darba tirgū pēc pandēmijas.
Saistītās saites:
Ieteikumi, kā saglabāt savu vērtību darba tirgū pēc pandēmijas
Plašāka informācija:
Atrast EURES padomdevējus
Dzīvošana un darbs EURES valstīs
EURES darbavietu datubāze
EURES pakalpojumi darba devējiem
EURES pasākumu kalendārs
Turpmākie pasākumi tiešsaistē
EURES sociālajā tīklā Facebook
EURES sociālajā tīklā Twitter
EURES sociālajā tīklā LinkedIn
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 19. februāris
- Autori
- Eiropas Darba iestāde | Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts
- Temati
- Uzņēmējdarbība
- Ieteikumi un padomi
- Darba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumi
- Ziņas/ziņojumi/statistika
- Nozare
- Administrative and support service activities
- Arts, entertainment and recreation
- Education
- Human health and social work activities
- Information and communication
- Other service activities
- Professional, scientific and technical activities