Dzīves un darba apstākļi: Latvija

Īstenošana

Ar likumu ir noteikts, ka prakse ir aroda/profesionālās izglītības daļa pamatizglītības, vidusskolas izglītības un augstākās izglītības līmenī. Iespēja iziet praksi akadēmisko studiju laikā ir atkarīga no konkrētās studiju programmas. Prakses vietu nodrošina vai nu pati izglītības iestāde, vai kopā ar partneri — valsts vai privātu uzņēmumu, organizāciju vai iestādi. Alternatīvi studenti paši pēc savas izvēles var sarunāt vietu, ja viņu izvēlētajā prakses vietā var piedāvāt apmācību, kas aprakstīta studiju programmā. Visos gadījumos praktizēšanās organizēšanu regulē ar likumu un katras izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem. Ja students praksi iziet ārpus izglītības iestādes, ir jāparaksta trīspusējs līgums. Atalgojums var būt kā daļa no vienošanās, bet uzņēmumam/organizācijai tas nav obligāti.

Stažēšanās ārpus formālām mācību programmām Latvijā tiek pielīdzināta parastām darba tiesiskajām attiecībām, kuras regulē Darba likums.

Dzīves un darba apstākļi

Valdība regulē tās profesijas, kurās praktikantiem ir jābūt apdrošinātiem pret nelaimes gadījumiem apmācības periodā. Darba devējam nav pienākuma praktikantam maksāt, bet, ja vienojas par samaksu, ir jāsagatavo rakstisks līgums.

Erasmus+ praktikanti saņem stipendiju, lai segtu ceļa un dzīvošanas izdevumus

Kur atrast iespējas

Galvenā datubāze par prakses piedāvājumiem Latvijā ir tīmekļa vietne https://www.prakse.lv.

Plašākai informācijai par prakses iespējām kandidāti var sazināties ar:

• EURES — euresnva [dot] gov [dot] lv (eures[at]nva[dot]gov[dot]lv) par valsts nodarbinātības dienesta sniegtajiem informācijas avotiem un pasākumiem;
• Valsts izglītības attīstības aģentūru — https://www.viaa.gov.lv;
• Latvijas Darba devēju konfederāciju —https://lddk.lv.

Izglītības iestādes, kas nodrošina prakses:

• https://www.nva.gov.lv/lv, par bezdarbnieku profesionālo apmācību.

Finansējums un atbalsts

• Erasmus+ Latvijā — www.viaa.gov.lv, https://jaunatne.gov.lv (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra) vai augstākās izglītības iestādes, kas piedalās programmā.

Dzīves un darba apstākļi

Attiecībā uz dalību māceklībā uz visiem attiecas vieni un tie paši noteikumi. Ārvalstu pilsoņiem papildu nosacījums ir valsts valodas zināšanas sarunvalodas līmenī.

Māceklības teorētisko daļu Latvijā māca tikai latviešu valodā. Lai spētu piedalīties shēmā, Eiropas pilsoņiem ir jāiemācās latviešu valoda.

Kur atrast iespējas

Kandidāti informāciju par māceklību un māceklības vietas var meklēt sekojošās vietnēs:

• Mācekļu prakses vietu piedāvājumi - https://www.prakse.lv
• Latvijas Amatniecības kamera (LAK) — https://www.lak.lv
• Valsts izglītības attīstības aģentūra — Latvijas valsts aģentūra Erasmus+ skolas izglītības, pieaugušo izglītības, profesionālās izglītības un apmācības, kā arī augstākās izglītības jomā — https://www.viaa.gov.lv
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera — https://www.chamber.lv

Finansējums un atbalsts

Mācekļiem formāli nav paredzēta atlīdzība, taču amata meistars vai uzņēmums brīvprātīgā kārtā var izmaksāt māceklim atlīdzību vai kompensēt kādus izdevumus.

Ierodoties Latvijā, pirms pastāvīgās dzīvesvietas atrašanas Jūs varat īslaicīgi uzturēties viesnīcās vai hosteļos. Informāciju meklējiet: www.latvia.travel/lv/lapa/naksnosanas-vietas

Ja vēlaties noīrēt mājokli, tad, Jums ir jāmeklē sludinājumi presē, internetā (https://www.ss.com, https://www.reklama.lv/lv; https://www.city24.lv; ), nekustamo īpašumu aģentūrās (https://www.incity.lv; https://www.niss.lv; https://www.arcoreal.lv; https://www.kivi.lv; https://www.latio.lv; https://www.ober-haus.lv; www.rentinriga.lv). Uzziņu portālā 1188 https://www.1188.lv sadaļā ”Nekustamie īpašumi,” ir   atrodams saraksts ar nekustamo īpašumu aģentūrām visā Latvijā. Sociālo tīklu vietnēs arī  atrodami dažādi sludinājumi, tostarp par mājokļa izīrēšanu, pārdošanu u.c.

Varat vērsties arī vietējā pašvaldībā, lai uzzinātu par pašvaldības īpašumā esoša mājokļa īres iespējām, taču brīvi pašvaldības mājokļi, galvenokārt, ir pieejami tikai mazākās pilsētās un ciematos.

Īres līgumam ir jābūt noslēgtam rakstiskā veidā un tajā ir jābūt ietvertiem visiem būtiskajiem nosacījumiem – cenai, līguma termiņam, lietošanas noteikumiem, remonta izdevumiem, mājdzīvnieku esamībai u.tml. Īres līgums drīkst būt noslēgts uz laiku līdz 10 gadiem, jo pēc likumdošanas nav pieļaujami beztermiņa īres līgumi. Drosības nauda nedrīkst pārsniegt divu mēnešu īres maksu. Tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku tiek reglamentētas Dzīvojamo telpu īres likumā.

Dzīvokļa īrēšana galvaspilsētā vidēji izmaksā  250-650 EUR mēnesī. Šajā summā parasti nav iekļauti  komunālie maksājumi (samaksa par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, internetu, tālruni utt.). Cena būs atkarīga no dzīvokļa platības, stāvokļa un atrašanās vietas, kā arī īpašnieks var palūgt priekšapmaksu.

Citās Latvijas pilsētās dzīvokļu īre parasti ir par zemāku cenu nekā Rīgā, bet parasti ne mazāka kā EUR 130 mēnesī. Jārēķinās ar to, ka var tikt prasīta īres priekšapmaksa (par 1-3 mēnešiem). 

Saites:

Bērnudārzi

Vietējā pašvaldība piedāvā bērniem vietas bērnudārzos, taču lielākajās pilsētās reizēm vietu skaits bērnudārzos nav pietiekošs.

Informāciju par bērnudārziem un brīvajām vietām tajos var saņemt pilsētas pašvaldības izglītības pārvaldē vai vietējā pašvaldībā. 

Izglītības darbinieks bērnu reģistrē rindā pirmskolas izglītības iestādē, kad vecāki iesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Vecākiem pirmsskolas izglītības iestādēs ir jāmaksā par bērna ēdināšanu, izņemot gadījumus, kad ir piešķirti kādi īpaši atvieglojumi (piemēram daudz bērnu ģimenēm). Summas parasti ir 2 – 4 EUR dienā par brokastīm, pusdienām un launagu. 

Latvijā ir pieejami arī privātie bērnudārzi un bērnudārzi uzņēmumu darbinieku bērniem.

Pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības iestādes

Vietējā pašvaldība nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai. 

Informāciju par skolām un brīvajām vietām pilsētas vai novada skolās var saņemt pilsētas vai novada izglītības pārvaldē vai vietējā pašvaldībā.

Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir deviņi gadi. 

Vispārējā vidējā izglītība Latvijā nav obligāta. Vispārējās vidējās izglītības programmas apguve tiek īstenota vidusskolās un ģimnāzijās, kā arī vakara (maiņu) vidusskolās vai tālmācības vidusskolās.

Profesionālās izglītības iestādes

Profesionālo izglītību pēc pamatizglītības ieguves var apgūt  profesionālās vidējās izglītības programmas vai arodizglītības programmas. Profesionālās izglītības iestādē atkarībā no īstenojamās izglītības programmas uzņem personas pēc pamatizglītības, arodizglītības vai vidējās izglītības ieguves, kā arī bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma.  

Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves.

Personas izglītības iestādē uzņem konkursa kārtībā, izvērtējot izglītības dokumentos uzrādīto mācību priekšmetu vērtējumu. Ārpus konkursa izglītības iestāde uzņem invalīdus, bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. 

Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri mācās budžeta grupās un klātienē apgūst profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kuru īstenošanas ilgums ir vismaz 1 gads, var saņemt ikmēneša stipendiju, paaugstinātu ikmēneša stipendiju vai vienreizēju stipendiju.  

Augstskolas

Uzņemšana studiju programmās notiek konkursa kārtībā. Augstskola var noteikt vēl papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību (piemēram, mākslā, mūzikā, sportā).

Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu.  

Papildu informāciju par izglītības sistēmu Latvijā, pieejamo atbalstu un citu saistošo informāciju var lasīt Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā: https://www.izm.gov.lv

Izglītības programmu un iestāžu meklēšanu visērtāk ir veikt Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē https://www.niid.lv.

Ja izglītība ir iegūta ārvalstī un ir vēlme turpināt mācības Latvijā, vēlams, sazināties ar Akadēmiskās informācijas centru un konsultēties par diplomatzīšanas procedūru, kādos gadījumos tā būtu veicama, http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana.

Saites:

Personu brīvas pārvietošanās principa īstenošana ir viens no mūsu Eiropas konstrukcijas stūrakmeņiem un ar to saprot dažādu praktisku noteikumu ieviešanu, lai pilsoņiem nodrošinātu brīvas un vienkāršas ceļošanas iespējas uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti. Braucieni ES ar savu automašīnu vairs nerada tik daudz problēmu. Eiropas Komisija ir noteikusi virkni vispārēju regulējumu, kas nosaka vadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu un automašīnu apdrošināšanas derīgumu, kā arī iespēju reģistrēt automašīnu uzņēmējvalstī.

Jūsu vadītāja apliecība ES

ES ir ieviesusi saskaņotas vadītāja apliecības modeli un papildu minimālās prasības tās iegūšanai. Tam vajadzētu atturēt nedrošus autovadītājus no Eiropas ceļiem — lai kur viņi kārtotu vadītāja prasmju pārbaudījumu.

Kopš 2013. gada 19. janvāra visās ES valstīs izsniegtās vadītāju apliecības ir vienādas pēc izskata un taustes. Apliecības tiek iespiestas uz plastikāta kartes, kas pēc izmēra un formas atbilst kredītkartei.

Vadītāja apliecībai ir saskaņots administratīvā derīguma termiņš, kas motocikliem un vieglajām automašīnām ir no 10 līdz 15 gadiem. Tādējādi iestādes var regulāri atjaunināt vadītāju apliecību ar jauniem pretviltošanas elementiem, kas apgrūtina to viltošanu vai labošanu, tātad autovadītājiem, kuriem nav kvalifikācijas vai ir piemērots liegums, ir grūtāk apkrāpt iestādes gan savā valstī, gan arī citur ES.

Turklāt jaunā Eiropas vadītāja apliecība aizsargā neaizsargātus ceļu satiksmes dalībniekus, ieviešot progresīvu piekļuvi motocikliem un citiem divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem. “Progresīvās piekļuves” sistēma nozīmē to, ka braucējiem būs nepieciešama mazāka divriteņu mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas pieredze un tikai pēc tam viņi varēs pāriet uz lielākiem divriteņu transportlīdzekļiem. Arī mopēdi veidos atsevišķu kategoriju ar nosaukumu AM.

Jums ir jāpiesakās vadītāja apliecības saņemšanai valstī, kurā parasti vai regulāri dzīvojat. Parasti tā ir valsts, kurā dzīvojat vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personisku vai darba saistību dēļ.

Ja jums ir personiskas/ar darbu saistītas attiecības vismaz divās ES valstīs, jūsu parastā dzīvesvieta ir valstī, kurā jums ir personiskas saites, kamēr jūs tur atgriežaties regulāri. Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja dzīvojat kādā ES valstī, lai veiktu uzdevumu noteiktā laika periodā.

Ja pārceļaties uz citu ES valsti, lai mācītos koledžā vai universitātē, jūsu parastā dzīvesvieta nemainās. Tomēr jūs varat pieteikties vadītāja apliecības saņemšanai savā uzņēmējvalstī, ja varat pierādīt, ka esat tur studējis vismaz 6 mēnešus.

Jūsu automašīnas reģistrēšana uzņēmējvalstī

Ja pārceļaties uz pastāvīgu dzīvi citā ES valstī un ņemat līdzi savu automašīnu, jums tā ir jāreģistrē jaunajā valstī un jāsamaksā ar automašīnu saistītie nodokļi.

Transportlīdzekļu reģistrācijai un ar to saistītajiem nodokļiem nav vispārēju ES noteikumu. Dažās valstīs transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi paredz atbrīvošanu no nodokļiem, pārceļoties ar automašīnu pastāvīgai dzīvei no vienas valsts uz citu.

Lai izmantotu atbrīvojumu no nodokļiem, jānoskaidro piemērojamie termiņi un nosacījumi valstī, uz kuru vēlaties pārcelties.

Konkrētus noteikumus un termiņus noskaidrojiet valstu iestādēs: https://europa.eu/youreurope/citizens/vehicles/registration/registration-abroad/index_en.htm.

Automašīnas apdrošināšana

ES pilsoņi var apdrošināt savu automašīnu jebkurā ES valstī, kamēr vien izvēlētajai apdrošināšanas sabiedrībai ir uzņēmējvalsts iestādes izdota atļauja attiecīgo apdrošināšanas polišu izsniegšanai. Uzņēmumam, kas atrodas citā dalībvalstī, ir tiesības pārdot obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi tikai tad, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Apdrošināšana būs spēkā visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no negadījuma vietas.

Nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN mehāniskajiem transportlīdzekļiem parasti tiek maksāts automašīnas iegādes valstī, tomēr noteiktos apstākļos PVN maksā galamērķa valstī.

Papildinformācija par noteikumiem, kas tiek piemēroti, ja transportlīdzeklis tiek iegādāts vienā ES dalībvalstī un ir paredzēts reģistrēšanai citā ES dalībvalstī, ir pieejama, izmantojot šo saiti https://europa.eu/youreurope/citizens/vehicles/registration/taxes-abroad/index_en.htm.

Ieceļošana Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts un Šveices pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuriem ir ES/EEZ valstī izsniegta derīga ES/EEZ valsts pilsoņa vai ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja, ir tiesīgi ieceļot Latvijā, ja viņiem ir derīgi ceļošanas dokumenti. 

Darbs Latvijā

Lai strādātu Latvijā, ES/EEZ valsts un Šveices pilsoņiem nav nepieciešama darba atļauja un viņiem ir brīva piekļuve Latvijas darba tirgum.

Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. 

Strādājot Latvijā ilglaicīgi, darba ņemējam var piemerot nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī ar nodokli neapliekamo minimumu, tāpat, ka vietējiem Latvijas draba ņēmējiem. Papildu informācija pieejama Valsts ieņēmumu dienestā: https://www.vid.gov.lv/lv.

Uzturēšanās Latvijā

Ja ES/EEZ valsts vai Šveices pilsoņi un viņu ģimenes locekļi plāno uzturēties Latvijā ilgāk par 3 mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņiem jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem uzturēšanās reģistrācijas apliecība (informācijas ES/EEZ pilsoņiem latviešu valodā https://www.pmlp.gov.lv/lv/eseez-pilsoniem un angļu valodā https://www.pmlp.gov.lv/en/entry-citizens-union-and-their-family-members.

Ja Savienības pilsoņa uzturēšanās mērķis Latvijā ir darba attiecību nodibināšana, tad bez uzturēšanās reģistrācijas persona var uzturēties Latvijā līdz 6 mēnešiem gadā vai ilgāk, ja ir pamats uzskatīt, ka ir izredzes nodibināt darba attiecības.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem, dzīvesvietas maiņas gadījumā  personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, to deklarēt.  Dzīvesvietu var deklarēt pašvaldībā, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta, vai arī elektroniski portālā https://www.latvija.lv/Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšanaES/ EEZ dalībvalsts un Šveices pilsonim un viņa ģimenes locekļiem,  kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, dzīvesvieta ir jādeklarē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Ja ES/EEZ valsts vai Šveices pilsonis ir nepārtraukti uzturējies Latvijā 5 gadus, tad viņam ir tiesības pieprasīt Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību.

Ja personai nav ES/EEZ valsts vai Šveices pilsonības, tad pēc 5 gadu uzturēšanās Latvijā ir tiesības pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā https://www.pmlp.gov.lv/en/long-term-resident-status-european-community-latvia . 

Papildu informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā: https://www.pmlp.gov.lv

Saites:

Diplomu pārredzamība un savstarpējā atzīšana kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvības būtisks papildinājums

Indivīda kvalifikācijas un kompetenču atzīšanas iespējai var būt vitāli svarīga loma, pieņemot lēmumu par iestāšanos darbā citā ES valstī. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt Eiropas sistēmu, kas garantē profesionālo kompetenču savstarpēju atzīšanu dažādās dalībvalstīs. Tikai šāda sistēma nodrošinās, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšanas trūkums nekļūs par šķērsli darbinieku mobilitātei Eiropas Savienības ietvaros.

Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas galvenie principi Eiropas Savienībā

Šeit pamatprincips ir iespēja jebkuram ES pilsonim brīvi strādā savā profesijā jebkurā dalībvalstī. Diemžēl šī principa praktisko pielietojumu bieži kavē valsts prasības, kas attiecas uz piekļuvi noteiktām profesijām uzņēmējvalstī.

Šo atšķirību pārvarēšanas nolūkā ES ir izveidojusi sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai. Šīs sistēmas noteikumos ir parādīta atšķirība starp reglamentētajām profesijām (profesijām, kurām ir likumīgi nepieciešamas noteiktas kvalifikācijas) un profesijām, kas netiek likumīgi regulētas uzņēmēja dalībvalstī.

Soļi virzienā uz kvalifikāciju pārredzamību Eiropā

Eiropas Savienība ir spērusi svarīgus soļus uz kvalifikāciju pārredzamības sasniegšanas mērķi Eiropā:

• uzlabota sadarbība profesionālajā izglītībā un apmācībā ar nodomu visus instrumentus sertifikātu un diplomu pārredzamības nolūkā apvienot vienā atsevišķā, ērti lietojamā rīkā. Tas ietver, piemēram, European CV vai Europass apmācības.
• Konkrētu darbību attīstība atzīšanas un kvalitātes jomā profesionālajā izglītībā un apmācībā.

Atšķirību pārvarēšana izglītības un apmācības sistēmās visā ES

ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības. ES nesenākā paplašināšanās ar dažādām izglītības tradīcijām ir vēl vairāk palielinājusi tās dažādību. Tas nozīmē nepieciešamību izvirzīt vispārējus noteikumus, lai garantētu kompetenču atzīšanu.

Lai pārvarētu šo valsts kvalifikācijas standartu, izglītības metožu un apmācības struktūru dažādību, Eiropas Komisija ir izvirzījusi virkni instrumentu ar mērķi nodrošināt labāku kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu akadēmiskos un profesionālos nolūkos.

1. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte profesionālo kompetenču atzīšanas procesā. Ietvarstruktūras galvenais mērķis ir izveidot saites starp dažādām valstu kvalifikācijas sistēmām un garantēt diplomu netraucētu pārsūtīšanu un atzīšanu.

2. Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (NARIC)

Nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkls tika izveidots 1984. gadā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas. NARIC sniedz konsultācijas par ārvalstu studiju periodu akadēmisko atzīšanu. NARIC atrodas visās dalībvalstīs, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, un tiem ir vitāli svarīga loma kvalifikācijas atzīšanas procesā Eiropas Savienībā.

3. Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (ECTS)

Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas mērķis ir sekmēt ārzemju studiju periodu atzīšanu. 1989. gadā ieviestā sistēma darbojas, aprakstot izglītības programmu un pievienojot kredītpunktus tās komponentiem. Tā ir augsti atzītās studentu mobilitātes programmas Erasmus svarīgs papildinājums.

4. Europass

Europass ir instruments profesionālo prasmju pārredzamības nodrošināšanai. Tas sastāv no pieciem standartizētiem dokumentiem, kas ir šādi:

• CV (Curriculum Vitae),
• motivācijas vēstule,
• kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums,
• diploma pielikumi un
• Europass mobilitātes dokuments.

Europass sistēma nodrošina prasmju un kvalifikāciju skaidru un vienkāršu saprotamību dažādās Eiropas daļās. Katrā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstī nacionālie Europass centri ir izveidoti kā primārie kontaktpunkti cilvēkiem, kuri meklē informāciju par Europass sistēmu.

Darba uzsākšanas minimālais vecums

Jūs varat uzsākt darba attiecības, ja Jūs esat sasniedzis 15 gadu vecumu.

Izņēmuma gadījumā bērni vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var strādāt vieglā, bērna drošībai un veselībai nekaitīgā darbā, piemēram, lauksaimnieciskos darbos, uzkopšanas un tīrīšanas darbos, kā arī preču piegādē mājās. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.

Darba attiecību uzsākšana

Uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstveida darba līgums.

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

Latvijā darba līgumu vispārējā gadījumā slēdz uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos ir iespējams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, attiecīgi pamatojot tā nepieciešamību, piemēram, uz sezonas vai noteikta darba izpildes laiku, gadījuma darbiem, uz projekta laiku,  u.c.

Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba attiecību beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šāda darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 5 gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Sezonas darba līgums nedrīkst pārsniegt 10 mēnešus.

Ja, beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Pārbaudes noteikšana 

Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. 

Elastīgās nodarbinātības formas

Latvijas darba devēji pārsvarā ir tradicionālās nodarbinātības piekritēji, kaut gan ir vērojama arī tendence pieaugt elastīgām nodarbinātības formām, kā pusslodzes darbs, līgumdarbs, un līgums uz noteiktu laiku. Latvijā pēdējos gados populārāka kļūst tāda nodarbinātības forma kā distances darbs, piemēram, darbs no mājām, kas darba devējam un darbiniekam sniedz iespēju padarīt elastīgākas darba attiecības, turklāt darbiniekam ļauj apvienot darbu un ģimenes un sabiedrisko dzīvi un patstāvīgāk veikt savus darba pienākumus. 

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā: https://www.vdi.gov.lv.

Saites:

Latvijā, uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstisks darba līgums.

Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.

Darba likums paredz divus darba līguma veidus:

• darba līgumu uz nenoteiktu laiku;
• darba līgumu uz noteiktu laiku.

Darba devējam darba līgums ar darbinieku vispārējā gadījumā ir jāslēdz uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos ir iespējams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, attiecīgi pamatojot tā nepieciešamību, piemēram, uz sezonas vai noteikta darba izpildes laiku, gadījuma darbiem, uz projekta laiku,  u.c. 

Darba līgumā norāda:

• darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un adresi;
• darba tiesisko attiecību sākuma datumu;
• darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);
• darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);
• darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;
• darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;
• nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
• ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
• darba līguma uzteikuma termiņu;
• norāde uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Darba līgumā papildus iepriekš norādītajām ziņām, puses var vienoties par papildus informācijas iekļaušanu, taču informācijai, par kuru puses vienojas, jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam. Darba līgumā paredzētie nosacījumi nevar pasliktināt darbinieku tiesisko stāvokli.  

Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līguma nosacījumus, savstarpēji vienojoties. Darba līguma grozījumi jānoformē rakstveidā. 

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Personas, kuras jaunākas par 18 gadiem

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

Aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai, kā arī piemērot virsstundu darbu.

Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

Bērnus vecumā no 13 gadiem atļauts nodarbināt tikai vienkāršos darbos, piemēram, dārzu ravēšana un laistīšana, ražas novākšana un preču iepakošana u.c.

Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā

Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. 

Arodbiedrības biedri

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas.  

Ārzemnieki

Ārzemniekam, kurš nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices pilsonis, pirms darba uzsākšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē parasti nepieciešams saņemt atbilstošu atļauju par tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Noderīga informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu pieejama Latvijas valsts portālā Latvija.lv , kur iespējams saņemt arī e-pakalpojumus.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā iespēju iesaistīties pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai nva.gov.lv

Savukārt finanšu institūcijā ALTUM iespējams saņemt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai altum.lv

Atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanā, konkurētspējas paaugstināšanā, ārvalstu investoru piesaistīšanā, eksportēšanas uzsākšanā var sniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) liaa.gov.lv.

Pašnodarbinātība

Ja Jūs vēlaties nodarboties ar saimniecisko darbību, kā pašnodarbināta persona, tad Jums ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam. Reģistrējoties jāaizpilda pieteikums, kurā jānorāda saimnieciskās darbības veids, ar kuru nodarbosieties, un atbilstošu kompetenci apliecinošu dokumentu kopijas. Tāpat jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana par saimnieciskās darbības vietas reģistrāciju attiecīgajā īpašumā. Maksa par reģistrāciju nav paredzēta. Nepieciešamības gadījumā jāreģistrējas arī PVN maksātāju reģistrā.

Pašnodarbinātajam no saimnieciskās darbības ienākumiem (peļņas) ir jāveic obligātās iemaksas (VSAOI), izņemot likumā noteiktos gadījumus. VSAOI aprēķina un veic par ceturksni. Parastā VSAOI likme pašnodarbinātajam ir 31,07%. Ja ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (šobrīd 700 eiro), ir jāmaksā tikai VSAOI pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem).

Individuālais komersants, uzņēmuma dibināšana

Ja Jūs vēlaties uzsākt komercdarbību, kā individuālais komersants vai, dibinot uzņēmumu, Jums ir jāvēršas Uzņēmumu reģistrā un jāveic komercdarbības reģistrācija. Ļoti būtiski ir noskaidrot, vai komercdarbības veidam, ar kuru Jūs plānojat nodarboties, ir nepieciešams saņemt licenci. Ja komercdarbībai ir nepieciešama licence (piemēram, alkohola un tabakas tirdzniecībai), tad tā ir jāsaņem pirms reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Licenci alkohola un tabakas tirdzniecībai iespējams saņemt Valsts ieņēmumu dienestā. Ja Jūs plānojat atvērt sabiedriskās ēdināšanas iestādi, tad Jūsu uzņēmumu nepieciešams reģistrēt arī Pārtikas un veterinārajā dienestā un saņemt licenci. Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā PVN maksātājam.

Individuālie komersanti maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par ienākumiem, kas pārsniedz 105 400 EUR, VSAOI vietā tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Ja Jūsu uzņēmumā tiks nodarbināti darbinieki, Jums par saviem darbiniekiem arī būs jāveic VSAOI.

Gan pašnodarbinātais gan individuālais komersants var reģistrēties VID kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad ienākuma nodokļa un VSAOI vietā tiks maksāts mikrouzņēmumu nodoklis.

Papildu informācija par pašnodarbinātas personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv .

Papildu informācija par individuālā komersanta un uzņēmuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra mājaslapā: https://www.ur.gov.lv/lv.

Papildus informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu: https://latvija.gov.lv/LifeSituations/26116

Saites:

Privātajā sektorā pirms darba uzsākšanas darbinieks ar savu darba devēju vienojas par darba algas apmēru. Valsts un pašvaldību iestādēs atalgojumu nosaka valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likums.

Darbinieka atalgojuma apmērs parasti ir atkarīgs no darbinieka profesijas un prasmēm, kā arī no uzņēmuma darbības jomas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un finanšu jomā, kā arī ražošanas uzņēmumu speciālistu un vadītāju atalgojums ir visaugstākais.

2023. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 685 EUR mēnesī un vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1221 EUR mēnesī.

Latvijā ir noteikta arī valsts minimālā darba alga, kas no 2025.gada 1.janvāra nedrīkst būt mazāka par 740 eiro mēnesī strādājot normālu darba laiku (40 stundas nedēļā). Minimālo stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši nostrādātajām darba stundām konkrētajā mēnesī.

Darba samaksa Latvijas reģionos ir atšķirīga, visaugstākā tā ir galvaspilsētā un tās reģionā, viszemākā vidējā darba samaksa ir Latvijas Austrumu daļā – Latgales reģionā.

Darba devējs par saviem darbiniekiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Nodokļu likmes darbiniekam:

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa – 34,09% no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10.50% darba ņēmējs;

Latvijā iedzīvotāju ienākumiem tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 25,5% gada ienākumam līdz 105 300 eiro un 33% virs tā.

Plašāka informācijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm atrodama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā: https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodokla-likmes 

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Vairums lielāko uzņēmumu darba algu pārskaita uz darbinieku norēķinu kontu bankā.

Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. 

Ienākumiem tiek piemērots individuāls ar nodokli neapliekamais minimums – 510 eiro mēnesī vai 6120 eiro gadāAprēķinā izmantojamās vērtības: https://www.vid.gov.lv/lv/neapliekamais-minimums. 

Gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgadāmajām personām piemēro arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam, ja Latvijā ir gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem.

Papildu informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Normālais darba laiks un darba nedēļas ilgums

Normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas.

Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Virsstundu darbs 

Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darba likums paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Nakts darbs 

Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Ar nakts laiku saprotams laika posms no plkst. 22 līdz 6. Darbiniekam, kas veic nakts darbu, ir jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzuma. 

Maiņu darbs 

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku. 

Darba dienas ilgums pirmssvētku dienām 

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. 

Šāds noteikums attiecināms uz darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks. Uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, tas neattiecas. Ja svētku diena iekrīt svētdienā, tad piektdienā saīsinātais darba laiks normālu laiku strādājošajiem nav jāparedz.

Nedēļas atpūta 

Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks. 

Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas. 

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā. 

Pārtraukumi darbā 

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. 

Darbs svētku dienā

Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. 

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. 

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. 

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība 

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. 

Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. 

 Papildatvaļinājumu var saņemt darbinieki:

• kuriem ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.  Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas;
• kuru darbs saistīts ar īpašu risku. Papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 3 darba dienām;
• kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par vienu darba dienu.

Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.) papildatvaļinājuma piešķiršanai. 

Pēc darbinieka lūguma darba devējs var piešķirt darbiniekam bezalgas atvaļinājumu. 

Darbs svētku dienās 

Darbinieki netiek nodarbināti valsts noteiktajās svētku dienās. 

Valsts noteiktās svētku dienas ir:

Jaungada diena – 1.janvāris,

Lielā piektdiena – piektdiena (marts, aprīlis),

Pirmās Lieldienas – svētdiena (marts, aprīlis),

Otrās Lieldienas – pirmdiena (marts, aprīlis),

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba svētki – 1.maijs,

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – 4.maijs,

Mātes diena – maija otrā svētdiena,

Vasarsvētki – svētdiena (jūnijs),

Līgo diena – 23.jūnijs,

Jāņu diena – 24.jūnijs,

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu;

Latvijas Republikas proklamēšanas diena – 18.novembris,

Ziemassvētki – 24., 25., 26.decembris,

Vecgada diena – 31.decembris.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums 

Sievietei ir tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja topošā māte līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē) un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi; piedzimuši divi vai vairāki mazuļi). 

Pēc tam, kad beidzies grūtniecības atvaļinājums (noslēgta B slimības lapa), darba devējs piešķir bērna mātei bērna kopšanas atvaļinājumu.

Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita. 

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. 

Atvaļinājums bērna tēvam

Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. 

Bērna kopšanas atvaļinājums 

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Atvaļinājuma ilgums ir pusotrs gads, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu.

Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā. 

Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. 

Mācību atvaļinājums 

Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. 

Darbiniekam valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos. 

Pušu savstarpējā vienošanās

Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā.

Darba līguma termiņa izbeigšanās, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku

Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Ja šāds beigu termiņš nav norādīts, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā 2 nedēļas iepriekš.

Darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc trešo personu pieprasījuma

Ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, vecākiem, aizbildņiem vai Valsts darba inspekcijai ir tiesības pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja šāda persona ir nodarbināta darbā, kas apdraud tās drošību, veselību vai tikumību, vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

Darbinieka vai darba devēja uzteikums

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu kalendāro mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

Darbiniekam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, par to rakstiski iesnieguma formā paziņojot darba devējam, gadījumā, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. 

Darbinieks uzteikumu darba devējam var iesniegt gan darba laikā, gan slimības laikā, gan atvaļinājuma, gan bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Nav svarīgi, vai darba līgums ir noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, piemēram, darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību vai darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ u.c 

Atkarībā no atbrīvošanas no darba iemesla, darba uzteikuma termiņš var būt – nekavējoties, 10 dienas un 1 mēnesis. 

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumā vai kolektīvas atlaišanas gadījumā.

Darba devējs nedrīkst uzteikt darba līgumu ar darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs, nesaņemot šīs arodbiedrības piekrišanu.

Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti,- visā barošas laikā, kā arī ar darbinieku, kurš atzīts par invalīdu, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus. Izņēmuma gadījumi, kad atļauts uzteikt darba līgumu ir: uzņēmuma likvidācija; ja uzteikuma pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar darbinieka uzvedību.

Ja darbinieks uzskata, ka uzteikums vai atlaišana ir prettiesiska- darbiniekam ir tiesības 1 mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas celt prasību tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Strīdus gadījumā darba devējam, nevis darbiniekam būs jāpierāda, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai.

Latvijā nodarbinātību var pārtraukt arī dodoties pensijā.

Vecuma pensiju piešķir personām, ja tās sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un to apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem. No 2025. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums ir 65 gadi. 

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību darbinieki īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību. 

Darbinieku pārstāvji ir:

• darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
• darbinieku ievēlēti pilnvaroti pārstāvji.

Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā.

Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai.

Darba likums aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot likumā atrunātos gadījumus. 

Latvijā arodbiedrības ir populāras valsts institūcijās. Ja konkrētajā nozarē ir izveidota arodbiedrība par tās biedru, var kļūt ikviens darbinieks. Parasti arodbiedrības biedriem ir jāveic ikmēneša iemaksas no darba algas.

Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija (VDI) ir valsts iestāde, kas Latvijā uzrauga darba tiesību ievērošanu, darba apstākļus un nodarbinātības jautājumus. Tā darbojas, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības un nodrošinātu atbilstību darba likumdošanai.

Valsts darba inspekcijas galvenie uzdevumi:

• Uzraudzība un kontrole:

VDI veic darba tiesību un darba apstākļu uzraudzību dažādās nozarēs, pārbaudot, vai darba devēji ievēro likumus un normatīvos aktus attiecībā uz darba laiku, atpūtu, darba drošību, darba līgumiem, algām un citiem jautājumiem.

• Darba aizsardzība:

VDI nodrošina darba aizsardzības prasību ievērošanu, piemēram, darba vietu drošību, darba vides risku novēršanu un veselības aizsardzību.

• Darba strīdu izmeklēšana:

VDI piedalās darba strīdu izmeklēšanā un sniedz konsultācijas darba ņēmējiem un darba devējiem, kā risināt problēmas attiecībā uz darba līgumiem, atalgojumu, darba apstākļiem u.c.

• Konsultācijas un izglītošana:

Valsts darba inspekcija sniedz konsultācijas darba ņēmējiem un darba devējiem par darba tiesībām, darba drošību un likumdošanu.

Valsts darba inspekcija nodrošina arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta darbību Latvijā. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību. 

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites:

Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai nozares darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

Latvijā darba strīdi, streiki ir darba attiecību sastāvdaļa, kas ir regulēta ar Darba likumu un Arodbiedrību likumu, kā arī ar citiem normatīvajiem aktiem. Tie ir līdzekļi, kuru izmantošana var palīdzēt darbiniekiem un darba devējiem risināt darba attiecību konfliktus, taču šādām darbībām ir noteikti juridiski ierobežojumi un noteikumi.

Darba strīdi Latvijā

Darba strīdi Latvijā rodas gadījumos, kad darbinieki un darba devēji nevar vienoties par darba līguma nosacījumiem, darba apstākļiem, atalgojumu vai citiem darba tiesību jautājumiem. Strīdi var rasties arī saistībā ar darba apstākļu uzlabošanu vai darba aizsardzības jautājumiem.

Strīda risināšana: Latvijā strīdi tiek risināti, izmantojot darba strīdu komisijas, kurās ir iesaistītas gan arodbiedrības, gan darba devējs, vai arī pie darba strīdu izskatīšanas tiek pieaicināts Valsts darba inspekcija.

Ja strīds netiek atrisināts, tas var nonākt līdz tiesu izskatīšanai, kur darba tiesas izskata konkrētos gadījumus.

Streiki Latvijā

Streiks ir likumīgs rīks darba ņēmēju kolektīvās prasības aizsardzībai, kad citādi nav iespējams panākt kompromisu starp darba devēju un darbiniekiem. Streika laikā darbinieki pārtrauc darbu, lai piespiestu darba devēju izpildīt viņu prasības. Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai nozares darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

Darbinieki, kas piedalās streikā, saņem samazinātu vai vispār nesamaksātu algu par streika periodu. Streikojošie darbinieki nevar tikt sodīti vai atlaisti par streika dalību, ja streiks ir likumīgs un ievēroti visi normatīvie akti. Tomēr streika laikā darbinieki ir juridiski aizsargāti tikai tad, ja streiks ir likumīgs. Pretējā gadījumā, ja streiks tiek atzīts par nelikumīgu, darbiniekiem var rasties darba tiesību pārkāpumi.

Latvijas streiku likums aizliedz streikot tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dien Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Streiku kustība Latvijā pārsvarā ir skārusi valsts budžeta nozares, izglītību, veselības aprūpi, bet ražošanu un privāto sektoru tā praktiski neskar.Tradicionāli darba attiecību konfliktu kultūra Latvijā ir vairāk orientēta uz sarunām un kompromisiem, bet lielākas darba strīdu problēmas parasti rodas nozarēs, kur ir augsts darbinieku skaits un nozīmīga arodbiedrību klātbūtne.

Papildus informāciju par darba tiesībām Jūs varat atrast Valsts darba inspekcijas mājas lapā: https://www.vdi.gov.lv/lv .

Saites: